Aizvadītajā nedēļas nogalē SIA “ZAAO” (ZAAO) Reģionālajā aprites ekonomikas izglītības un kompetences centrā norisinājās trešā nodarbība pieaugušo neformālās izglītības programmā “Ģimenes budžeta taupīšana, dzīvojot zaļāk”. Šoreiz nodarbības tēma bija “Pārtika un bioloģiski noārdāmie atkritumi”, tās laikā vairāk nekā 20 dalībnieki izzināja bioloģiski noārdāmo atkritumu (BIO atkritumi) pārtapšanu par vērtīgu resursu – kompostu.
Pasākumu ievadīja ekskursija uz bioloģiski noārdāmo atkritumu rūpnīcu, kas, pateicoties dalībnieku daudzajiem jautājumiem, izvērtās īpaši dinamiska un ievērojami garāka par sākotnēji plānoto. Apmeklētājiem bija iespēja ne vien ielūkoties rūpnīcas darbībā, bet arī redzēt un aptaustīt industriāli iegūto kompostu, kas Dabas un tehnoloģiju parka URDA pavasara dārzā jau palīdzējis sadīgt pirmajiem sīpollokiem.
Pasākuma izglītojošajā daļā komposta vēstnese Zane Kopštāle uzsvēra, cik svarīgi ir ikdienā veidot paradumus, kas palīdz mazināt atkritumus un vairo augsnes kvalitāti. "Šķirošanai jābūt tikpat pašsaprotamai kā rīta kafijas krūzei – bez domāšanas, kā ikdienas ieradumam," viņa norādīja, aicinot klātesošos izvērtēt savu mājsaimniecības ritmu un ieraudzīt kompostēšanu kā dabisku tā sastāvdaļu.
Tā kā vairumam dalībnieku jau bija pieredze ar kompostēšanu, lekcija veidojās kā aizraujoša saruna, meklējot atbildes uz jautājumiem “kā paātrināt komposta gatavošanos?”, “kas ietekmē komposta kvalitāti?” un “kā zināt, ka komposts ir gatavs?”, tomēr tika atkārtoti arī vienkārši kompostēšanas pamati – “kāpēc?”, “kā?” un “ar ko sākt?”.
Praktiskajā daļā dalībnieki paši veidoja komposta “burgeru”, slāņojot materiālus un mācoties par to proporcijām un nozīmi kvalitatīva komposta tapšanā.
Pasākumā uzstājās arī ZAAO Vides izglītības nodaļas vadītāja Ieva Freimane-Mihailova, sniedzot ieskatu pārtikas sistēmas aizkulisēs un uzsverot, ka pārmaiņas sākas vēl pirms atkritumi vispār rodas. Lektore norāda: "Mēs bieži aizmirstam, cik daudz resursu tiek patērēts, lai ēdiens nonāktu līdz mūsu galdam – ūdens, enerģija, transports. Un tad tas beidzas ledusskapja aizmugurē, piemirsts un sabojājies. Taču mēs katrs varam būt daļa no risinājuma – domājot jau veikalā, cik daudz patiesībā mums vajag. Jo visvieglāk pārstrādājamais atkritums ir tas, kas nemaz nerodas."
Lai vecāki varētu pilnvērtīgi piedalīties pasākumā, bērniem tika izveidots īpašs “bērnu stūrītis” – Stop motion animācijas meistarklase, ko vadīja Lāsma Lopatko. Tajā bērni veidoja vienkāršus scenārijus, zīmēja tēlus un pārvērta tos īsos 15 sekunžu video stāstos. Filmiņās attēlotā darbība bija vienkārša – bioatkritumu – siera, tomāta un ābola serdes izmešana brūnajā konteinerā. Gatavojot materiālus, bērni arī aktīvi iesaistījās, uzdodot jautājumus par bioatkritumiem un daloties ar savu pieredzi mājās.
Pasākuma noslēgumā valdīja kopīga pārliecība – aprites domāšana sākas ar izpratni un mazām, ikdienas izvēlēm, ko var ieviest ikviens no mums. Nākamajās nodarbībās uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, ūdens resursu taupīšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai – ar praktiskiem padomiem, kā ikdienā dzīvot gudrāk, dabai draudzīgāk un izdevīgāk.
Reģionālās aprites ekonomikas izglītības un kompetences centrs “Daibe” izveidots LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu. https://wastetoresources.kem.gov.lv
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un tā ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.