Skudra urda

Skudra Urda ir Dabas un tehnoloģiju parka "URDA" vides izglītības talismans.

Pasaka par Skudru Urdu


Es piedzimu Daibes mežā. Tur viss ir dzīvs un zaļš, un vienkāršs. Tāpēc man tur patīk. Es sajūsminos, elpojot vien, klausoties klusumu. Tur ir tik skaļš klusums. Tas tāpēc, ka visapkārt ir rosība. Egles dzied, putni čivina. Mežā ir droši, zvēri viens otru pazīst, ir draugi, kaimiņi un labi paziņas.
Jau daudzus gadus mežam kaimiņos ir arī poligons Daibe. Arī tur vienmēr ir rosība – strādā cilvēki, brauc mašīnas. Man vienmēr šķita, ka vārds “poligons” nozīmē kaut ko ļoti svarīgu. Tā kā esmu arī ziņkārīga, kādā dienā nolēmu doties turp un iepazīties ar noslēpumainajiem kaimiņiem. Un ziniet, man bija taisnība – poligons – tas ir svarīgi! Tur nonāk visi tie neizprotamie dažādu krāsu, materiālu, izmēru un formu priekšmeti, ko cilvēki pēc izmantošanas sauc par atkritumiem, un, kurus nereti gadās redzēt izmestus arī mežā. Mani jaunie draugi, kas saimnieko poligonā - ZAAO, saka, ka atkritumi, ja tie nonāk mežā ir ļaunums, bet, ja tie nonāk poligonā – tie ir resursi, no tiem atkal var radīt noderīgas lietas. Oho! Tās ir labas ziņas!
Es, Skudra, esmu dzīvojusi mežā vienmēr, jau ļoti sen. Man nekad nav bijis skumji vai garlaicīgi. Visa ir diezgan un es redzu, ka mežā visi sadarbojas, prot vienoties, lai katram būtu labāk. Es esmu sabiedriska, mīlu tīrību un kārtību it visā, tādēļ nolēmu – es gribu, lai mežam un arī cilvēkiem ir labāk.
Tā nu mēs turpmāk sadarbosimies ar ZAAO. Esam vienojušies – būšu viņu mazais palīgs lielos darbos! Nenovērtējiet mani par zemu – es tomēr spēju panest lietas, kas ir vairākus desmitus reižu smagākas par mani pašu!
ZAAO man deva arī vārdu – URDA. Tas radies no darbības vārda ‘urdīt’- tātad neatlaidīgi mudināt, skubināt kaut ko darīt. Tas ir par mani, es tāda esmu. Esmu laikam pirmā skudra ar īstu vārdu. URRRRDĀAA!
Skan gandrīz kā URRRĀ! Skan gandrīz kā URRRĀ! Ir vēl kāda priecīga ziņa! Šajā gadā mežā atklājām dabas un tehnoloģiju parku. To arī sauc “URDA”, laikam par godu man. Tur es tagad dzīvoju! Un gaidu jūs visus ciemos! Priecāšos kopā mācīties, meklēt un atklāt pārsteidzošas lietas par dabu – mūsu kopīgajām mājām. Tagad man vajag dzert priežu tēju. Šovakar ciemos nāks migla un rīkos paslēpes, tāpēc vajag iedzert kaut ko siltu, lai ir spēks spēlēties ilgi. Aiznesīšu tēju arī ezim, jo viņš teica, ka paliks mājās, rakstīt egļu korim notis.